Valodas traucējumi

 

Termins „runa” lingvistikā nozīme gan runas procesu, gan runas rezultātu, t.i. teksts – mutisks, rakstisks un arī domu. Runu iedala iekšējā un ārējā. Runa, kas pieejama pārējiem un runa sev. 

 

Valodas funkcijai piemīt sistemātiskums, kas izpaužas to atsevišķo komponentu: fonētikas, fonemātisko procesu, leksikas, gramatikas, semantika (saistītā runa) savstarpējā mijiedarbībā.

 

Viena no izteiktām valodas īpatnībām bērniem ar valodas attīstības traucējumiem ir valodas aktīvā un pasīvā vārdu krājuma starpība, kas ir daudz izteiktāka nekā bērniem ar tipisku valodas attīstību. Gramatisko formu apguve, teikumu tipu parādīšanas notiek tādā pašā secībā kā bērniem ar tipisku valodas un runas attīstību, bet tikai daudz lēnākā tempā. Novēro disharmoniju visās valodas sistēmās un valodas traucējumam piemīt sistēmisks raksturs – traucēta valodas funkcija kopumā, nevis katrs komponents atsevišķi, tas izpaužas gan ekspresīvajā, gan impresīvajā runā.

 

Neiropsiholoģijā mēģinājumiem aprakstīt iekšējo runu ir gara vēsture, vispilnīgākais un pārliecinošākais iekšējās runas specifikas apraksts pieder Ļ. Vigotskim: iekšējā runa ir simultāna, maksimāli piesātināta ar jēgu, bet minimāli noformētā fonētiski.

 

Neiropsiholoģijā tiek izdalīta impresīvā ( uztvere un sapratne) un ekspresīvā (reproducēšana) valoda.

 

Zinātnieki pievērš lielu uzmanību „vēlajiem runātājiem” (late talkers), norādot, par šādu pacientu skaita pieaugumu. Vairums pētnieku ir vienojušies, ka bērni, kuru lietošanā ir mazāk par 50 vārdiem un kuri nespēj izveidot jēdzieniskus vārdu savienojumus, ir ieskaitāmi šajā grupā ( Paul 1991, Rescorla 1989) .Pētījumi pierāda, ka viņiem ir grūtības valodas uztverē, socializācijā, fonoloģijā, artikulācijā, vai jebkurā minētajā kombinācijā.

 

Pētījumi ir pierādījuši, ka apmērām puse nespēj savā attīstībā panākt vienaudžus līdz 3 gadu vecumam.

 

Viena no valodas sistēmas traucējumu pazīmēm ir ekspresīvas runas atpalicība – pirmo vārdu parādīšanas 3 - 4 gadu, dažreiz pat 5 gadu vecumā, pie relatīvi saglabātas valodas sapratnes. 

 

Dažādi autori sniedz atšķirīgus datus par bērna vārdu krājuma apjoma normu šajā vecumā, taču viennozīmīgi parādās straujš lēcienveida vārdu skaita pieaugums vecumā 3 – 4 gadi ( 500 -2000 vārdi).

 

Bērna vecums	Vārdu min./maks.	Autors
2 gadi	30-40 vārdi	M. Hvatcevs
3 gadi	ap 300 vārdu
4 gadi	ap 2000 vārdu
2 gadi -2 gadi 6 mēneši	171-509 vārdi	O. Pravdina
3 gadi - 4 gadi	598-2346 vārdi
2 gadi - 3 gadi	ap 115-440 vārdu	V. Rūķe-Draviņa
3 gadi - 4 gadi	pāri 1645 vārdi
2 gadi - 2,5 gadi	ap 50-200 vārdu	K. Smita, L. Strika
3 gadi - 3,5 gadi	ap 500-800 vārdu
4 gadi	1500-2000 vārdi

 

Bērnu valodas kavēšanās vai apguves traucējumi ietekmē bērna kognitīvo, afektīvo un sociālo svēru, saistītu ar iekšējo runu, spēju diferencēt vārdiskus domu, sajūtu ekvivalentus mācoties skolā. Daudz bērnu vēlāk sastopas ar lasīšanas grūtībām un disleksijas simptomiem.

 

Mūsdienu neirofizioloģiskie pētījumi liecina, ka agrā valoda ontoģenēzē liela loma ir kreisās puslodes laterizācijas procesiem valodas funkcijā. Sākumā bērns apgūst ārpusvalodas trokšņus (dabas - vēja šalkoņu, lapu čaboņu, tekoša ūdens skaņu; dzīvnieku „balsis”; priekšmetu troksni, ko rada darbarīki, mūzikas instrumenti).

 

Šie labās puslodes ieguvumi kalpo par pamatu valodas attīstības primārām operācijām, kuras saglabā savos nosaukumos saikni ar sākuma skanējumu. Tā veidojas valodas dzirdes gnozis (sajūta).

 

Runas dzirdes gnozis vietas lokalizācija smadzenēs ir kreisā deniņu daiva. Savlaicīga tās darbība iespējama tikai tajā gadījumā, ja bērns uzkrājis pietiekamu ārpusvalodas dzirdes bāzi un ja pārvadošie ceļi starp puslodēm viņam ir saglabāti. Tajā gadījumā, ja šie priekšnosacījumi nav ievēroti bērns neapgūst mākslu orientēties akustiskos trokšņos  kā arī valodas skaņās, sekojoši, nesaprot to, ko saka pieaugušie.

 

Dzirdes gnozis apguve pieprasa māku atsevišķu rindas elementu „atdalīšanu”.

 

Daļa  no dzirdes informācijas fragmentu uztveres nenodrošina tā sapratni pilnībā. Saistībā ar to svarīgi, lai agrā ontoģenēzes periodā bērns iegūtu spēju izsekot dažādus viens aiz otra sekojošas dzirdes stimulu ķēdītes, piemēram, melodijas un vārdus.

 

Vienots dzirdes analizators ietver divas funkcionālas sistēmas: