Skaņa un tās ietekme
Pavirši raugoties, patiesi varētu vaicāt- nu ko tad jaunu un nezināmu vēl varētu atklāt par skaņu un mūziku? Visa mūsu dzīve ir tik pārpilna mūzikas. Visām gaumēm, visiem sabiedrības slāņiem, visiem noskaņojumiem. Nāc, izvēlies un baudi.... Tieši no šīs vietas tad arī varētu sākt stāstu par to brīnumaino elementu, kurš mūs saista ar sevi pašu, ar citiem, ar pasauli un ar visumu.
Kas ir šis brīnumainais elements? Tā ir SKAŅA. Tik vienkārša un bezgalīga vienlaicīgi.
Lai arī ikdienā to nenojaušam, tam nepievēršam uzmanību, mēs dzīvojam “ skaņu okeānā”. Visums ir tonāla simfonija, kurā neaptverams daudzums skaņu vibrē un mijiedarbojas.
Mūzika ir enerģijas pulss, kas plūst caur visam pastāvošajam. Tā nav jauna ideja. Tas ir bijis zināms jau gadu tūkstošiem iepriekš. Šobrīd arī vadošie zinātnieki pasaulē to neapstrīd.
Tātad, ja viss apkārt kustās, tad tas rada skaņu. Vai nu mēs to dzirdam, vai nedzirdam. Mūsu auss spēj sadzirdēt skaņas 16Hz- 20.000 Hz diapazonā. Tomēr tas, ka mēs kaut ko nedzirdam, neliecina, ka skaņa netiek radīta. Piemēram, delfīni uztver skaņas desmit reižu lielākā diapazonā – 180.000Hz.
Skaņa valda arī dzīvnieku pasaulē un tas ir viens no būtiskākajiem sazināšanās līdzekļiem daudzām sugām. Piemēram, lai odu tēviņi un mātītes šajā milzīgajā sugu pārpilnībā varētu viens otru atrast, viņi uztver skaņas frekvences, ko rada spārni. Lai tēviņi nekļūdītos un nesāktu pāroties ar citas sugas mātītēm, katras sugas mātītes izdod specifiskas skaņas- frekvences. Odu tēviņi mātīšu lidojuma skaņas frekvences uztver ar sariņiem, kas izvietoti uz diviem galvas taustekļiem. Tā uztvertā skaņa veidojas stereofoniska un ļauj tēviņam precīzi noteikt mātītes atrašanās virzienu.
Gluži tāpat ikviena grāmata, žurnāli, avīzes, dokumenti, jebkurš informatīvais materiāls arī ir skanošs. Tie satur burtus, burti veido vārdus un teikumus. Teikums jau ir doma. Doma ir informācija (in-form)- formā, veidojumā. Izlemjot ko lasīt, klausīties, skatīties, pieņemt- burtiski iekāpjam skaniskā informācijā.
Ikdienā sarunā bieži lietojam vārdus – noskaņa, noskaņojums, noskaņoties. Mēs sakām arī: ir brīnišķīgs noskaņojums, vai- tam ir jānoskaņojas. Tas norāda, ka viss dzīves process ikdienā arī valodā ir saistīts ar skaņu.
Šie vienkāršie piemēri uzskatāmi parāda- skaņa ir visapkārt, mūzika ir visur un katrs ar savu klātbūtni visur un nepārtraukti radām nebeidzamu skaņu simfoniju. Mēs to izjūtam, to ieelpojam un no tās pārtiekam.
Muzikālie impulsi gan iekšējie, gan ārējie iespaido domāšanas un uzvedības ritmus. Iespaido arī fona mūzika.
Tāpat jebkuru skaņdarbu iespējams uzskatīt kā skaņu vilni, kas nes noteikta satura informāciju skaņas veidā. Mūzika ir organizēta skaņa.
Skaņa kā dabīga metode līdzsvaram ir pielietota jau ļoti tālā senatnē. Tad, kad vēl nepastāvēja jēdzieni „zinātne”, „medicīna”, „kvantu fizika”.
Tā spēja atjaunot zudušo līdzsvaru.
Kā patstāvīga zinātnes nozare Skaņas terapija izveidojās pagājušā gadsimta 50 gados.
Skaņas terapijas mērķis ir apvienot vienā sistēmā seno kultūrtautu zināšanas par skaņas iespējām un mūsdienu zinātnes sasniegumus, radot holistisku metodi, kur cilvēks tiek uztverts vienotā veselumā.
Kādus dabīgus un veselībai draudzīgus risinājumus piedāvā atklājumi skaņas terapijā?
Kā ar mūzikas un skaņas palīdzību iespējams mazināt dažādu objektīvu un subjektīvu faktoru izraisīto spriedzi bērniem un pieaugušajiem?
Sākumā iedomāsimies, ka skaņa pieskaras ķermenim – noglāsta, samīļo, paplašina, iedrošina, atbrīvo, piepilda, nomierina, sakārto.
Iedomāsimies, ka skaņai piemīt šādas brīnumainas iespējas- noglāstīt, samīļot, paplašināt, iedrošināt, atbrīvot, piepildīt un sakārtot un tieši tās Skaņas terapija var piedāvāt ikdienā, veidojot skaniski daudzmaz līdzsvarotu ārējo vidi un skaniski līdzsvarotu vidi no iekšpuses (emocionāli).