Troksnis skolās

TROKSNIS SKOLĀS RADA POSTOŠAS SEKAS

Latvijas Skaņas un Valodas Terapijas asociācijas valdes priekšsēdētāja un SIA „Alirana” projektu vadītāja, skaņas terapeite Ilze Bulate, sākoties jaunajam mācību gadam, balstoties uz pasaulē veiktiem zinātniskiem pētījumiem un vairāk kā 30 gadu personīgo pieredzi, ikdienā strādājot ar mūziku un skaņu, vēlas pievērst sabiedrības uzmanību paaugstinātā ārējā trokšņa līmenim un tā ietekmei uz bērna un pieaugušā nervu sistēmu ikdienā.

Speciāliste uzskata, ka viens no nopietniem iemesliem tam, ka skolēniem ir grūtības koncentrēties un mācību stundas izraisa nogurumu, ir daudzkārt palielinātais trokšņa līmenis skolā. Bērnu nervu sistēmai, protams, piemīt spēja ātri adaptēties, tomēr ilgstoši to pakļaujot paaugstināta trokšņa līmenim, tā nogurst, un kvalitatīvs mācību darbs kļūst neiespējams.

Tieši apkārtējais troksnis ir viens no galvenajiem cēloņiem arī uzvedības problēmām, jo skolēni, kuri ir ļoti sensitīvi, neapzināti meklēs iespējas atbrīvoties no trokšņu izraisītās spriedzes un to darīs sev vienīgā zināmā un ērtā veidā- trokšņojot, traucējot, skaļi uzvedoties utt.

Zinātniskie pētījumi pasaulē apliecina, ka dažāda veida agresija ir veids, kā nervu sistēma mēģina atbrīvoties no ilgstoši uzkrātās spriedzes. Diemžēl paaugstinātais trokšņa līmenis bērnā (arī pieaugušā) esošo uzkrāto spriedzi tikai pastiprina. Lai risinātu šo situāciju, vispirms jāatrod veidi kā mazināt ārējā trokšņa izraisīto ietekmi uz nervu sistēmu kopumā.

Trokšņainas vides nogurdina katra nervu sistēmu, arī pieaugušā. Arī skolotāji ir pakļauti nepārtrauktajam troksnim un tā radītā sekām. Gadiem strādājot, nervu sistēma piemērojas tā, ka paši pedagogi to vairs nemana. Tomēr arī uz viņu nervu sistēmu šīs „nedzirdamais” troksnis atstāj paliekošu un diemžēl postošu iespaidu. Nervu sistēma tiek pārslogota, rodas nogurums, sasprindzinājums, parādās miega problēmas, grūtības ilgstoši koncentrēties un tas var būt arī cēlonis depresijai.

 

Kādi ir risinājumi? Kādi ir pētījumi pasaulē? Kā tos varam izmantot savā labā, tā saglabājot savu nervu sistēmas darbību labā līdzsvarā?

Zinātne māca, ka mūzika ir kā barība nervu sistēmai. Šī atziņa arvien vairāk rosina speciālistus meklēt jaunus risinājumus un iespējas mūzikas izmantošanai ikdienā.

Pētījumi pasaulē arvien vairāk norāda uz to, ka izmantojot specializētos mūzikas ierakstus kā fonu mācību stundās un starpbrīžos, tiek radīta piemērotāka vide nervu sistēmas darbībai, tā sekmējot līdzsvarotāku mācību procesu. Tā iespaidā samazinās emocionālais stress, trauksme, mazinās agresija, un uzlabojas arī akadēmiskie rezultāti un koncentrēšanās spējas.

Lielbritānijā veiktie pētījumi vairākās skolās par specializēto mūzikas ierakstu izmantošanas iespējām mācību stundās kā fonu un tās rezultātiem ir gan pārsteidzoši, gan iepriecinoši - šo ierakstu iespaidā uzlabojās skolēnu sekmes dažādos priekšmetos, it īpaši matemātikā, fizikā un ķīmijā. Uzlabojās disciplīna, attieksme pret mācību priekšmetu, mazinājās spriedze un nogurums dienas beigās. Pētnieki atzīmēja arī, ka skolēnu savstarpējās attiecības kļuvušas draudzīgākas un līdzsvarotākas.

Specializētie mūzikas ieraksti ir ieteicami arī citur – uzgaidāmajās telpās un kabinetos, kur regulāri uzturas cilvēki, piemēram, medicīnas iestādes, bankas, valsts pārvaldes iestādes u.c. Pasaulē šāda veida specializēto mūzikas ierakstu izmantošana ikdienā - mājās, darbā un sabiedriskās vietās kļūst arvien izplatītāka, jo ir pierādīta tās efektivitāte un pozitīvā iedarbība uz cilvēka veselību kopumā.

Galvenais - tas ir nevardarbīgi, neprasa milzīgus materiālo resursu ieguldījumus un rada līdzsvarotāku vidi laba noskaņojuma uzturēšanai ikdienā.

Ar papildus informāciju, kāda veida specializētie mūzikas ieraksti un kādiem nolūkiem tie tiek piedāvāti pasaulē, Jūs variet iepazīties šeit.