Agrīnā lasītprasme

AGRĪNĀ LASĪTPRASME

Lasīšanas veicināšana maziem sākas jau pavisam agrā vecumā– ar komunikācijas veidošanu, ar kopīgu rotaļāšanos, dziedāšanu, grāmatu skatīšanos, saliekamo attēlu salikšanu, zīmēšanu un citām rotaļu aktivitātēm.

Interaktīvā lasīšana ir ļoti efektīvs līdzeklis, lai palīdzētu apgūt un  veicināt valodas un kognitīvās spējas. Kopīga grāmatiņu skatīšanās paplašina vārdu krājumu, veicina izpratni (sapratni, ko bērnam saka).

Daži vienkārši paņēmieni:

  1. Piesaistiet bērna uzmanību un izmantojiet interesi;
  2. Dodiet grāmatas attēliem nosaukumus;
  3. Atkārtojiet un uzmundriniet bērnu;
  4. Uzdodiet jautājumus.

Svarīgi! Bērna darbības temps un intereses ir pati svarīgākā lieta.

Reizēm bērns nepievērš uzmanību parādītai grāmatiņai, tāpēc vecākiem jābūt ļoti pacietīgiem. Jāizvēlas grāmatiņas ar lieliem attēliem. Bērniem jau agrīni veidojas interese par dzīvniekiem, jāiedrošina atkārtot dzīvnieku veidotās skaņas.  (Piem. tas ir kaķis, kaķis saka „ņau”).  Protams, katrs bērns attīstās savā tempā, daži bērni atkārtos redzēto un dzirdēto uzreiz, dažiem vajadzēs daudz vairāk vingrinājumu.  Ne vienmēr tas ir viegli, dažkārt vecāki uzskata, ka bērns ir par  mazu grāmatu aplūkošanai, tomēr vienkāršas grāmatiņas var sākt aplūkot jau no gada vecuma.

Svarīgi! Bērna darbības temps un intereses ir pati svarīgākā lieta.

PAMATIEMAŅAS LASĪŠANAS APGUVEI

Lai bērns lasītu, tad  būtu nepieciešamas sekojošas prasmes :

  • attīstītai fonemātiskai sistēmai – jāmāk diferencēt akustiski – artikulatori līdzīgas skaņas, lai spētu noteikt saikni starp burtu un skaņu;
  • attīstītai skaņu analīzei un sintēzei. Jāmāk no vesela izdalīt daļas un no daļām veidot veselumu. Nepilnīgas fonemātiskās uztveres analīze rada grūtības uztvert un atšķirt burtus. Grūtības skaņu izrunā rada neprecīzu priekšstatu par skaņu;
  • jāatceras skaņu apzīmējumi – burti;
  • nepieciešams bagāts vārdu krājums, lai saprastu izlasīto.

Ja bērni ļoti agrīnā lasīšanas attīstības posmā iemācās analizēt vienzilbes vārdus (apjaust to sākumu un beigas), tad viņi ātrāk iemācās izšķirt patskaņus vārda vidū, bet kontekstā ar līdzskani, nevis atsevišķi, un saprot, ka ikvienā vārdā vienmēr būs patskanis. Ortogrāfisko vienību atpazīšana balstās uz fonoloģisko izpratni, bet, lasīšanai attīstoties, šis fonoloģiskais pamats kļūst bagātāks un izsmalcinātāks. Bērnu zināšanas par ortogrāfiju ietekmē fonoloģiskās zināšanas.  Līdzīgi pierādīta saikne starp labu artikulāciju un lasīšanas prasmēm – jo precīzāka ir bērna artikulācija (runas tīrība), jo ātrāk viņš apgūst lasīšanas iemaņas.