Lasītprasme

Rakstīta valoda cilvēces vēsturē ir salīdzinoši jauns sasniegums. Rakstveida sistēmas ir attīstījušās, lai tās varētu pārstāvēt cilvēka teikto un saglabāt rakstītā teksta domu, jo to ir nepieciešams saglabāt un nodot tālāk. 
 
Lasīšana ir sarežģīts psihofizioloģisks process, kuru nodrošina dažādu analizatoru pilnvērtīga darbība. Ir vairāki rakstītu vārdu apstrādes modeļi, taču visizplatītākais ir divu ceļu jeb "dual-route cascaded" modelis. 
 
Minētajam modelim ir divas daļas: leksiskā un ar leksiku nesaistītā, kuras mijiedarbojas, nodrošinot ātru un kvalitatīvu rakstīta vārda apstrādi. 
 
Pēc leksiskās pieejas principiem, rakstīts vārds tiek vizuāli analizēts un noteiktas burtu īpašības. Tā rezultātā tiek aktivizēti ortogrāfiskie priekšstati, valodas semantiskā sistēma un fonoloģiskā apziņa, kuri izdala fonēmu vienības, kas nepieciešamas valodas vienību veidošanai. 
 
Ar leksiku nesaistītais rakstīta vārda apstrādes veids nodrošina rakstīta vārda vizuālo analīzi, nosakot burtu būtiskākās īpašības. Turpinājumā notiek fonoloģiskā dekodēšana t.i. grafēmu pārvēršana fonēmās, kuras veido noteiktas valodas vienības. Būtiski, ka informācijas apstrāde ir cieši saistīta ar vārdu atpazīšanas procesā iesaistītajiem kognitīvajiem procesiem.
 
Lasītprasme  tiek apgūta ilgstošā vingrināšanās procesā. Tradicionāli izdala sekojošus posmus lasītprasmes apguvē:
Posmi lasītprasmes apguvē
Analītiskais posms, kuram ir divas pakāpes: 
 
  1. pakāpe - skaņu un burtu apgūšana. To veicina skaņu pareiza izruna un auditīvā diferencēšana, izveidojušies priekšstati par fonēmu kā mazāko valodas skaņu vienību, kā arī labi attīstīta redzes uztvere. Lasīšanas vienība šajā pakāpē ir burts. 
  2. pakāpe - zilbju lasīšana. Burti secīgi tiek atveidoti ar to skaņām un apvienoti zilbēs. Šo procesu būtiski ietekmē pareiza skaņu izruna un diferenciācija, prasme analizēt un sintezēt zilbes sastāvdaļas un spēja precīzi izdalīt fonēmas. Liela nozīmē zilbju lasīšanā ir labi attīstītai redzes uztverei. Lasīšanas vienība šajā pakāpē ir zilbe.
Analītiski sintezējošais posms. Lasītprasmes apguvē notiek pāreja no analītiskajiem lasīšanas paņēmieniem uz sintezējošiem. Vienkārši vārdi tiek lasīti, saliedējot zilbes vārdā, bet sarežģītāki - tiek lasīti pa zilbēm. Zilbju sintēze notiek vieglāk par vārda sintēzi teikumā un teikuma sintēzi loģiskā tekstā, jo lasītā izpratne ir vārda līmenī. Lasīšanas vienības šajā posmā ir zilbes un vārdi.
 
Sintezējošais posms. Lasīšanas tehnika nesagādā grūtības un lasīts tiek pa vārdiem vai vārdu grupām. Kaut gan lasīts tiek tekoši, novēro grūtības ar teikumu sintezēšanu vienotā tekstā un lasītā izpratni. Lasīšanas vienība šajā posmā ir vārdi un vārdu grupas.
R. Šēnveilers un M. Ptoks uzskata, ka rakstu valodas, kas ietver gan lasīšanu, gan rakstīšanu, apgūšana noris pa fāzēm:
  1.  pirmsliterāri simboliskā fāze. Bērnam vārds asociējas ar noteiktu, tam raksturīgu simbolu, piemēram, M - McDonalds. Bērnam jau ir zināšanas par skaņu vai skaņu virkņu apzīmēšanu ar grafiskā rakstu zīmēm.
  2. logografēmiskā fāze. Bērns atpazīst atsevišķus vārdus pēc to vizuālajām pazīmēm, vārdi bērniem ir kā kopā salikti attēli. Bērnam ir attīstījusies izpratne par to, ka skaņu komplekss sastāv no atsevišķām skaņām, kuras var attēlot  ar noteiktiem simboliem.
  3. alfabētiskā fāze. Bērns mācās, ka starp runāto skaņu ( fonēmu ) un rakstu zīmi ( grafēmu ) ir zināma atbilstība. Bērnam ir pamatzināšanas par vārdiem, tas spēj noteikt robežas starp fonēmām runātā vārdā un pārveidot fonēmas grafēmās. 
  4. ortogrāfiskās stratēģijas fāze. Bērns apzinās, ka rakstību nosaka noteiktas likumības, kas jāievēro un jāizmanto gan lasot, gan rakstot. Tātad, lasītprasmes apguve notiek secīgi pa posmiem vai fāzēm, turklāt, katrs iepriekšējais posms vai fāze sagatavo nākamajam.
Ja bērni ļoti agrīnā lasīšanas attīstības posmā iemācās analizēt vienzilbes vārdus (apjaust to sākumu un beigas), tad viņi ātrāk iemācās izšķirt patskaņus vārda vidū, bet kontekstā ar līdzskani, nevis atsevišķi, un saprot, ka ikvienā vārdā vienmēr būs patskanis. Ortogrāfisko vienību atpazīšana balstās uz fonoloģisko izpratni, bet, lasīšanai attīstoties, šis fonoloģiskais pamats kļūst bagātāks un izsmalcinātāks. Bērnu zināšanas par ortogrāfiju ietekmē fonoloģiskās zināšanas.